Pasīvā smēķēšana saistīta ar dzirdes zudumu pusaudžiem

Doctus .|Jūnijs 2011

Pasīvās smēķēšanas ekspozīcija grūtniecības laikā un zīdaiņa vecumā ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku pusaudžiem, ziņots Otolaringoloģijas – Galvas un Kakla ķirurģijas arhīva jūlija numurā (Archives of Otolaryngology-Head and Neck Surgery) 

Aptuveni 60% amerikāņu bērnu ir pakļauti pasīvās smēķēšanas ekspozīcijai. Pētījuma laikā tika meklēta saistība starp pasīvo smēķēšanu prenatāli vai bērnībā un dažādiem veselības stāvokļiem: no zema dzimšanas svara un respiratorām infekcijām līdz uzvedības problēmām un vidusauss iekaisumam. 
 
Pētījuma laikā tika secināts, ka bērniem, kuri agrīnā vecumā ir pakļauti pasīvās smēķēšanas iedarbībai, biežāk attīstās rekurenti vidusauss iekaisumi. Pasīvā smēķēšana var potenciāli ietekmēt arī dzirdes attīstību, kas vēlāk var būt cēlonis sensoneirālam dzirdes zudumam.
Pētījumā tika iekļauti 1533 indivīdi no 12 līdz 19 gadu vecumam. Dalībnieki tika intervēti par viņu veselības statusu un ģimenes medicīnisko anamnēzi, pasīvās smēķēšanas ekspozīciju un dzirdes traucējumu pašnovērtējumu. Papildus tika veikti arī fiziski izmeklējumi, iekļaujot asins analīzes (tika noteikts kotinīna daudzums) un dzirdes testus.
Salīdzinot pusaudžus, kuriem nav bijusi pasīvās smēķēšanas ekspozīcija, ar tiem, kuriem ir bijusi pasīvās smēķēšanas ekspozīcija, tika secināts, ka pusaudžiem ar pasīvās smēķēšanas ekspozīciju ir augstāki zemas un augstas frekvences dzirdes zudumi. Dzirdes zuduma līmenis ir kumulatīvs, pieaugot kotinīna daudzumam asinīs, palielinās arī dzirdes zuduma līmenis. Pētījuma rezultāti arī uzrādīja, ka vairāk kā 80% pētījuma dalībnieku, kuriem tika konstatēti dzirdes traucējumi, paši neuzskatīja, ka viņiem tādi būtu.
Tā kā dzirdes zudums agrā bērnībā var radīt problēmas attīstībā, tad autori uzskata, ka šī pētījuma rezultātiem ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību.
Autori norāda, ka lielai daļai pusaudžu netiek veikts dzirdes skrīnings, ja pusaudži nav pakļauti riska faktoru ietekmei. Ja turpmākie pētījumi atkārtos šī pētījuma rezultātus, tad pasīvā smēķēšana būs jāiekļauj starp riska faktoriem, kas nosaka, ka jāveic dzirdes skrīnings.
Pētnieki secina, ka pusaudži, kuri ir pakļauti pasīvās smēķēšanas ekspozīcijai, būtu daudz rūpīgāk jāizmeklē uz dzirdes traucējumiem. Turklāt tie ir jāizglīto par tādiem dzirdes zuduma riska faktoriem kā atpūtas vai darba trokšņu iedarbība un pasīvā smēķēšana.